Mans Kungs Dievs, man nav ne jausmas, kurp es dodos. Es neredzu ceļu sev priekšā. Es neesmu drošs, kur tas man beigsies. Es sevi neesmu pietiekami izzinājis, un tad, kad domāju sevi sekojam Tev–neesmu drošs, ka es patiešām to daru. Bet es ticu, ka mana vēlme Tevi priecēt patiešām arī Tevi iepriecina. Un es ceru, ka mani darbi ir šīs vēlmes piepildīti. Es tāpat ceru, ka nekad mani šī vēlme nepametīs. Un es zinu – ja rīkošos saskaņā ar šo vēlmi, tad Tu vadīsi mani pa pareizo ceļu pat man pašam to nezinot. Tādēļ es Tev uzticēšos vienmēr, lai gan pats sev varētu šķist pazudis un nāves ēnā esam. Es nebaidīšos, jo Tu esi vienmēr ar mani, un Tu nekad nepametīsi mani vienatnē ar manām bailēm.